5 iemesli, lai nelietotu gāzētos dzērienus

Vecākiem vajadzētu paturēt prātā, ka bērni līdz triju gadu vecumam gāzētos dzērienus nedrīkst lietot pat nelielās devās. Uz gāzētā dzēriena rēķina bērna ēdienkartē nedrīkst samazināt sulu un piena daudzumu.

1) Risku saslimt ar aptaukošanos!
Gāzētie dzērieni palielina cilvēka risku saslimt ar aptaukošanos par 32,8%, bet diētiskie gāzētie dzērieni, piemēram, Coca Cola light, šo risku palielina pat līdz 54,5%.

2) Tukšas kalorijas
Gāzētie dzērieni satur samērā lielu daudzumu kaloriju, taču tie nesastāv no minerāliem vai citām vērtīgām sastāvdaļām. Galvenās sastāvdaļas ir cukurs un kofeīns.

3) Kaitīgais ieradums
Gāzētie dzērieni satur kofeīnu, kas ir stimulants. Ja jūs pēkšņi pārtraucat lielot kofeīnu, tas var būt par cēloni neskaitāmiem simptomiem, piemēram, galvassāpēm, depresijai, aizkaitināmībai.

4) Risks saslimt ar sirds slimībām un diabētu 
Amerikas žurnāls „Circulation” 2007. gadā bija veicis pētījumu par gāzēto dzērienu lietošanas iedarbību uz cilvēka veselību, galvenokārt, sirdi. Pētījumā apstiprinājās, ka tie cilvēki, kas katru dienu uzturā lieto gāzētos dzērienus, palielina risku saslimt ar sirds slimībām un diabētu par 44%.

5) Kaitīgi apkārtējai videi
Gāzēto dzērienu pudeles un bundžiņas veido lielu daudzumu nepārstrādājamo atkritumu, kas ir kaitīgi ne tikai apkārtējai videi, bet arī mūsu veselībai.

Daži fakti par gāzēto dzērienu saturu

Cukurs – viena skārdene gāzētā dzēriena satur 7 līdz 8 tējkarotes cukura, kas ir nopietns trieciens aizkuņģa dziedzerim, taisnākais ceļš pretī diabētam un liekajam svaram.

Kofeīns – gandrīz visi gāzētie dzērieni satur tā saukto „uzmundrinošo elementu”, kas pakāpeniski izraisa fizisko un psiholoģisko atkarību. Iespējams, ka tieši kofeīns ir tas, kas nodrošina gāzētajiem dzērieniem to popularitāti. Bērniem un pusaudžiem kofeīns var izprovocēt dažādus nervu sistēmas traucējumus – viņi sliktāk sevi kontrolē, nemierīgi guļ, grūtāk apgūst mācību vielu. Turklāt tiem, kuri jau kopš bērnības ir pieraduši pie dopinga, būtiski palielinās risks nākotnē saskarties ar veģetatīvo distoniju.

Ogļskābā gāze – pati par sevi ogļskābā gāze nav kaitīga, taču tā rosina kuņģa un zarnu trakta sekrēciju, paaugstina kuņģa sulas skābuma līmeni un provocē meteorismu (pastiprināta gāzu veidošanās zarnās).

Skābe – gāzētajos dzērienos ir daudz dažādu skābju. To skaitā ir tādas, kuru palielināts daudzums samazina kalcija saturu organismā, bet pusaudžiem kaulu augšanas periodā tas ir ļoti nevēlami. Bērniem, kas dzer gāzētos dzērienus, kaulu lūzuma risks ir piecreiz lielāks nekā tiem, kas dod priekšroku pienam. Turklāt skābes negatīvi ietekmē zobu emalju.

Konservanti – dzērienu konservēšanai izmanto ķīmiskās vielas, kas – cita vairāk, cita mazāk – visas ir indīgas. Ja gāzētos dzērienus lieto reti, tie nekādu kaitējumu nenodara. Diemžēl vairums bērnu un jauniešu tos lieto regulāri.